Pusaudžu gados jau 100 kilogramu smaga
Everitas padomiem Instagram seko tūkstošiem sieviešu, kas vēlas atkārtot viņas veiksmes stāstu – atbrīvoties no liekā svara un iegūt sapņu augumu. Jēkabpiliete, kuras pieredze iedvesmojusi daudzas dāmas, no frizieres kļuvusi par privātuzņēmēju, vada dzīvesveida un ēdienu blogu Instagram, kur organizē slaiduma maratonu Viss iespējams, dalās padomos, kā veselīgi sakārtot uztura plānu un mainīt ierasto dzīvesveidu, kā arī publicē savas ēdienu receptes.
Tagad viņa izskatās gluži kā modele, taču tā nav bijis vienmēr. «Jau 14 gadu vecumā svēru ap simts kilogramu. Nekad neesmu varējusi ēst visu, kas ienāk prātā. Tiklīdz ēdu nepareizi, veidojas liekais svars,» stāsta Everita. Arī viņas mamma un vecmāmiņa bijušas apaļīgas, iedzīvojušās sirds un asinsvadu slimībās un ap 60 gadu vecumu aizgājušas no dzīves.
«Man ir meita pusaudžu vecumā, un es negribēju, lai viņa pārāk ātri zaudētu mammu,» saka jēkabpiliete. Tas arī bijis viens no galvenajiem dzinuļiem sākt jaunu dzīvi.
«Jau pusaudzes gados interesējos par tievēšanu un piedzīvoju tā saucamo jo-jo efektu. Te mīnus divdesmit kilogramu, te atkal plus divdesmit pieci, un tā visu laiku. Ievēroju mokošas diētas, badojos, deviņas dienas ēdu tikai apelsīnus… Kādas vien metodes bija modē, tādas izmēģināju. Taču, tiklīdz vēlamais rezultāts bija sasniegts, atgriezos pie vecajiem ēšanas paradumim un svars atgriezās. Tā bija sevis mocīšana. 33 gadu vecumā secināju, ka esmu mūžīgā tievētāja un tā vairs turpināties nevar,» atceras Pastuhova.
«Sāku pētīt, lasīt, klausīties dažādu informāciju. Sapratu – jādara tā, lai ne tikai iegūtu ideālo augumu, bet arī iemācītos to saglabāt,» stāsta viņa.
«Pati sev izveidoju divu nedēļu uztura plānu, ņemot vērā dažādus knifus. Piemēram, cukuru aizstāju ar augļiem un datelēm, kuras ēst drīksti tikai līdz četriem pēcpusdienā. Baltos kviešu miltus aizvietoju ar citiem pilngraudu miltiem. Un tā nu jau piecus gadus esmu saglabājusi savu ideālo svaru,» atklāj Everita.
Sapnis par plakanu vēderu
Pakāpeniski viņai izdevās atbrīvoties no 55 liekiem kilogramiem, taču tam bija sekas – daudz liekas ādas. «Jau tievēšanas procesā sapratu, ka man ir problēmas ar lieko ādu, lai gan peldēju, devos uz pirti un masāžām, sportoju,» stāsta Everita. «Plastikas ķirurgs man paskaidroja – ja tiek zaudēts tik daudz svara, āda kļūst nedzīva, tā nesaraujas,» atklāj viņa.
Apstāties pusceļā un samierināties ar to Evita negrasījās. «Devos uz Veselības centru 4. Plastikas ķirurģe Nonna Tomaševa mani tādu, kāda esmu tagad, izveidoja gluži kā tēlniece. Pirms tam, lai gan svēru maz, nevarēju uzvilkt ne T kreklu, ne īsus svārkus…
Augšstilbi izskatījās katastrofāli, par vēderu vispār nerunājot,» atminas Everita.
Viņai tika veikta roku, augšstilbu un vēdera plastiskā ķirurģija, pirms mēneša – arī krūšu palielināšana.
Sieviete neslēpj – tikt pie glīta, plakana vēdera bija sens sapnis, un operācija noritējusi lieliski. «Mans vēders karājās gluži kā maiss – no viena gurna līdz otram. Tāpēc veicu vēdera plastiku ar nabas pārvietošanu. Četras nedēļas valkāju korseti, un tagad šuves gandrīz nemaz nav redzamas. Vienu dienu pavadīju stacionārā, kur triju stundu laikā pilnā narkozē man tika noņemta liekā āda. Nākamajā dienā jau biju mājās, un mēnesi ievēroju saudzīgu režīmu, necilāju nekādus smagumus. Sāpes nejutu, pat nelietoju pretsāpju līdzekļus. Iespējams, tādēļ, ka pozitīvās emocijas bija pāri visam,» atceras viņa.
Viens vīrs, divas sievas?
Everita saka – vīrs Dmitrijs viņā iemīlējies pirms piecpadsmit gadiem, kad Everita vēl bijusi apaļīga blondīne. Pēc ķermeņa pārvērtībām viņa nokrāsoja tumšus matus, un pilsētā paklīdušas runas – Dmitrijam esot jauna sieva! «Uz maniem tievēšanas mēģinājumiem vīrs skatījās skeptiski, bet, ja viņam būtu jāizvēlas, viņš tomēr precētu tagadējo Everitu – divreiz slaidāku tumšmati.»
Ģimene – vīrs un meita Diāna – Everitas eksperimentus virtuvē vērtē pozitīvi, taču ar tievēšanas idejām nav aizrāvušies.
Par meitu viņa saka: «Neko viņai neuzspiežu, bet, gatavojot kādu jaunu ēdienu, viņa labprāt to nogaršo. Manā blogā gluži kā vizītkarte ir kūka Diāna, kas ir veltīta meitai. Kūkā nav ne cukura, ne tauku, ne kviešu miltu, un meitai tā ļoti garšo.» Everita saka – mielošanās sabiedriskajās ēstuvēs ir viena vienīga sāls lietošana. To viņa labi zina, jo kādu laiku pati strādājusi kafejnīcā, un pārzina, kā tur tiek gatavots ēdiens. «Pati sāli lietoju maz. Dienā nepieciešamā tā deva ir viena tējkarote, bet daudzos ēdienos tas jau ir sastāvā. Ja ēdienreizē ir siers vai sojas mērce, tad papildus sāli nelieku.»
Var visu, bet ar mēru
«Man veselīgs uzturs vairs nav sevis piespiešana, bet gan dzīvesveids. Tas gan nenozīmē, ka kopā ar ģimeni neeju uz burgernīcām, nekad neēdu picu un nebraucu ceļojumos, kur ir ierobežotas iespējas izvēlēties veselīgu ēdienu,» par savu ikdienu stāsta Everita.
«Alkoholu gan lietoju labi ja reizi gadā. Savukārt visus ne tik veselīgos produktus ēdu tikai svētkos. Ikdienā produktus, kas varētu būt neveselīgi, pārvēršu par veselīgiem, aizstājot to sastāvdaļas ar dabiskām izejvielām,» saka viņa.
«Varu ēst pilnīgi visus, tikai ierobežotā daudzumā.
Nekādus proteīnus un pulverus gan nelietoju,» piebilst Pastuhova.
Everita atzīstas – viņa nav nekāda čaklā sportotāja, taču bez tā neiztikt. «Tonusa uzturēšanai divas reizes nedēļā apmeklēju fitnesa zāli. Dodos vismaz četrdesmit minūšu ilgās pastaigās. Arī savos Slaiduma maratonos atgādinu, ka kustībām jābūt. Ievērojot tikai veselīgu ēšanas režīmu un nesportojot, pie laba rezultāta nevar tikt, jo muskuļi jātur tonusā.»